mēnessērdzība vai mājas gara revenge?

marts 31, 2010 at 08:53 (i doesn`t understanding :D)

Nu viss! Man pietiek!

Ja pagājušonedēļ naktī no 1dienas uz 2dienu es nevarēju ne aci aizvērt, visu laiku sajūtot “kāda” klātbūtni sev aiz muguras un acu skatienu pār savu augumu, tad skats, kas šorīt man pavērās tiklīdz atvēru acis, bija kronis visam.
Lai Jums labāk būtu saprotams, kas un kā, tad lūgtum neliels ieskats manā ikdienas rutīnā.
Vakar, kā jau ierasts, pa ceļam no stacijas līdz mājām iegāju veikalā nopirkt šo to vakariņām un pudeli kvasa (baigi sagribējās). Atnācu mājās un milzīgā izsalkuma dzīts sāku gatavot vakariņas, vienlaicīgi remdējot slāpes pēc ārkārtīgi skaļa metalcore (iesaku Sonic Syndicate – Unknown Entity). Tā kā es nemēdzu viens pats vakariņot virtuvē pie galda, tad ar ēdmaņu nokrautu paplāti devos uz savu darbistabu. Kārtējo reizi pārliecinājos, ka Big Bang Theory kkā vēl nespēj mani aizraut! Pēc tam smēķis kā uz karstām oglēm, duša, pāris klik-klik i-netā un aijā žū-žū laiks bija klāt.
Gulēju kā nosists – ne sapņos kkas rādijās, ne atceros, kā butu naktī grozījies vai modies un skatījies pulkstenī vai gājis uz tualeti, uz virtuvi padzerties vai vienalga kur, kur cilvēkam pa nakti vajadzība piešķiļ aiziet. Līdz pēkšņi 5:40 sāka pīkstēt modinātājs.
Pirmais, ko ievēroju – istabā bija krietni gaišāks nekā citus rītus (guļu ar galvu pret logu). Mazums manai mājai pretī esošajā stāvlaukumā kāda mašīna, kas pret maniem logiem pagriezusies, fāres ieslēgusi, nodomāju. Jo tā jau ir bijis iepriekš ziemā, kad pamosties un aiz bailēm notirini kājas, pelēkos cilvēciņus gaidīdams! :D
Kā arī bija nedaudz pavēss, kas man likās nekas īpašs, jo ziemu pavadīju ar +13 temperatūru istabā.
Bet patiesais iemesls bija diezgan šokējošs – logiem vairs nebija priekšā aizkaru! Ja es pa miegiem būtu tos nocēlis un ielicis mazgāties, tad aiz priekiem varētu katru vakaru i ne traukus nemazgāt, ne drēbes gludināt, jo zinātu, ka pa nakti viss tiktu izdarīts. Kā atklājās, tad aizkari (gan tumšie, gan tie gaišie/caurspīdīgie) bija savilkti štangai pa vidu un tik rupji ievērti/iespiesti balkona durvīs, ka pat slēdži abos aizkaros izplēsuši caurumus!!! Attiecīgi tas arī izskaidroja zemo temperatūru istabā…
Kad atkal visu biju savedis kārtībā, tad ģērbjoties mēģināju atcerēties nakts aktivitātes, bet sitiet vai nost – nekas vairāk par pēdējiem kadriem, ejot uzpīpēt, nenāk prātā!
Hmmm…

Kādam nav pazīstams kāds eksorcists par saprātīgu cenu? o_O

Ā, jā! Pēc tiem pēdējiem mājas gara niķiem es viņam/viņai/viņiem bija atstājis tēju un cepumus, pat atvērtu alus pudeli pa nakti virtuvē uz galda!
Laikam viņiem negaršo Lāčplēša “Dzintara” alus…

Advertisements

Patstāvīgā saite 7 komentāri

:vasaras prieki

marts 30, 2010 at 08:42 (man ir sirds!)

Ļoti iespējams tāpēc, ka dzīvoju Ozolniekos un katras vasaras darba dienas vakars un siltākajās dienās arī rīts, man asociējās ar plikņu kalniem, kas, izmetušies, kā nu kurš mācēdams, lēnām sūt lielā dīķa teritorijā, bet man ir radusies neliela orientēta antipātija pret vasaru kā tādu…
Nav noslēpums, ka Ozolnieku dīķis, tādu pašu popularitāti ir izpelnījies mūsu nelielais paugurs ziemas mēnešos, ir viens no tiem retajiem objektiem, kas kā magnēts pievelk blakus pagastu un pilsētu iedzīvotājus. Tie plūst bariem, tie izsprāgst no pārpildītajiem vilcienu vagoniem un autobusiem kā tāds bišu spiets un nesās uz vienu vienīgu mērķi, pa ceļam jau raujot nost niecīgos apģērbu gabalus un pūšot gaisu gumijas riņķos.
Man jau nebūtu nekas pret to, bet pēc nogurdinošas darba dienas, attopoties šīs straumes vidū, es vnk sajūtos morāli apdraudēts. Tur ir veči ar alus vēderiem, kas atgādina 9. mēnesī esošas sievietes, kas gaida trīņus, tur ir sīkie, kas kārna, kur pagadās un viņu māmiņas, kuras nez kāpēc ir sajūsmā, kad viņu bēbis prasās cisu cisu. Tur ir iereibušu jauniešu bari, kas tēlo baigos varoņus turpat netālu nogūlušos pāris topless cacu priekšā, un vecas ķotkas, kas…. nu labi, netraumēšu auditoriju! :D Un viņi ir visur – ūdenī, zālē, starp krūmiem un pat uz gājēju celiņa!
Izkāpjot no vilciena, es vnk esmu spiests meklēt mierīgu apkārtceļu, jo, lai tiktu tam visam cauri nepamanīts, man vislabāk būtu izģērbties līdz ūziņām un pārmest dvieli pār pleciem. Mani nopēta no galvas līdz kājām, ar domām nomētā – tjipa, kas tu te tāds pilnā prikidā, te ir atpūtnieku zona! Aaaaaarrrrgggghhhh!
Pat naktīs tu nevari aizvest meiteni romantiskā pastaigā ap ezeru, jo attiecīgais kontingents ir nomainījies uz golfu un opeļu īpašniekiem (kāds būmeris arī pa vidam patrāpās), kuri iebūvētos rādžiņos uzlikuši tuc tuc tādā riebīgā skaļumā, ka liekas logi tūlīt no čerkstoņas saplaisās, un nez kāpēc sev ir iestāstījuši, ka ir paši krutākie čaļi pagastā un saimnieki uz šīs pasaules…

Domas par vasaras tuvošanos man jau tagad uzdzen aukstas tirpas, kad atkal vajadzēs šim visam iet cauri!
Oki, es varētu iztikt bez tā pastaigām gar ezeru, noaujot apavus un ar basām kājām bradājot pa ūdeni un pēc tam tās nosusināt zālē, ļaujot zāles stiebriem lēnām slīdēt tev cauri pirkstiem (pēdējā laikā palicis nedaudz bīstams pasākums ar paaugstinātu risku sagriezt kājas); man nav ne mazākās vēlmes peldēties tajā “dzeltenajā” ūdenī vai arī cept gaļu ezera malā… bet, lūdzu, liekat man svētu mieru, kad es mēroju savu ceļu līdz mājām no darba! Ja ne, tad iemācīšos kādu triku un pārcelšu to dīķi nafig uz Jelgavas centru!!!

Bet tā, viss pārējais ir Ok! :)
Dažkārt gan tie skolnieki vasaras naktīs sit pa nerviem ar savām pagalma/zemlogu aktivitātēm, kāds nejauši iemaldījies irsis dod tādu enerģijas pieplūdumu vienā acumirklī un mega gandarījumu, kad tas ticis izsmērēts pa sienām, bet krītošo zvaigžņu nakts augusta sākumā ir vnk dievīga…

Patstāvīgā saite 4 komentāri

:ar dzelteno šilti

marts 29, 2010 at 07:45 (i doesn`t understanding :D)

yo!

tā kā daudziem ir zināms, ka manas dienas draugiem.lv komūnā uz kādu laiciņu ir beigušās (lai gan nedaudz šaubos par vārda “daudziem” pielietojumu šajā teikumā), tad esmu nolēmis nedaudz izklaidēt plašāku auditoriju nevis aprobežot sevi, ieslēdzoties cilvēku lokā, no kuriem lielākā daļa man ir samesti sadaļā “Pofig”.
kā arī kopš šī bloga dzimšanas dienas, mana aktivitāte ir bijusi vienkārši nožēlojama…

šorīt mērojot ikdienišķo taku no Rīgas dzelzceļa stacijas un iegriežoties kontrolpunktā “GC/RIMI”, cieši turējos pie savas apņemšanās šonedēļ nedzert to draņķa ķīmisko kafiju, bet gan iegādāties kādu kvalitatīvu tēju, kas nebūtu iespīlēta tualetes papīra maisiņos. esot sajūsmā par gaidāmajām patīkamajām pirmajām darba minūtēm, domas jau skrēja pa priekšu, kurās veicu savu ceļu cauri pircēju plūsmas ātruma ierobežojošajai ierīcei, garām augļu stendam, visādu riekstu, žāvētu augļu un citas drazas plauktiem, garām nīgrajam apsargam, kurš katru ienācēju uztver par potenciālo čiepēju (speciāli nīgri ieskatījos viņam acīs, lai slapjš tiek biksēs), veselai grēdai ar akcijas olīveļļu, tad pa labi un skats pa kreisi – esmu klāt!
un kā Jums šķiet, ar ko ķepā es pametu veikalu? ptfu-tu, sātans! ar trim iepakojumiem tējas Možums!!!
nu labi, noskaloju rūgtumu ar šīs “dabiskās” tējas pagatavošanas procedūras uzmetumu – pamērcēt tējas maisiņu trīs reizes un pēc iespējas ātrāk zvejot laukā, citādi tas būs kkas nedzerams, un po default sāku analizēt, kāda vella pēc es to nopirku, jo vēl pagājušonedēļ kolēģei aizrādīju, ka tās paciņas ar diegan apmierinātu ziloni virsū saturs nav tējas vārda cienīgs!
rezultātā sajutu, ka esmu kārtējo reizi kritis dzeltenās (akcijas) cenas zīmes lamatās…
bet, atsaucot atmiņā visus iepriekšējās nedēļas pirkumus, es nespēju atcerēties nevienu PNP (pirmās nepieciešamības preces), ko es būtu iegādājies bez akcijas! izņemot cigaretes, jo tām tāpat kā prezervatīviem akciju nekad neredzēt kā savas ausis!
maize, desa un siers, pusdienas RIMI silto ēdienu nodaļā, alus!, saldējums, zobu pasta, ausu kociņi, utt. OMG!

patlaban jūtos mazliet šokēts un vairāk neko neesmu spējīgs uzrakstīt! bet ir tāda sajūta, ka es pārtiktu tikai no precēm un produktiem, kuriem tūllīt tūlīt beigsies derīguma termiņš (vai jau ir beidzies) un kuri jau ir sabojājušies!

Patstāvīgā saite 2 komentāri

:izlasi mani!

novembris 30, 2009 at 13:49 (man ir sirds!)

Stingri nospiezdams durvju rokturi un strauji pagrūžot smagnējās durvis, kas vienmēr likās nedaudz ieķeramies, ar tik tikko dzirdamu troksni viņš ienāca istabā…
Viņa stāvēja ar muguru pret durvīm, neatskatīdamās uz ienācēju, bet, atpazīdama viņa lēnos, smagnējos soļus, viņas augumu, kas jau pa gabalu spēja sajust viņa maigo pirkstu pieskārienus, pārņēma pirmais nepacietības iztramdīto trīsu vilnis! Kā bars sīku radībiņu tas skrēja augšup pa viņas slaido ķermeni – lēnām mostoties uz pēdām, tā mierīgi it kā bez steigas; tad strauji kā zibens izšavās cauri viņas kājām, aiz sevis atstājot patīkamu svelmi iegurnī; radot vieglu kņudēšanu vēdera lejasdaļā, turpināja savu ceļu uz augšu un, uz mirkli apstādamies uz viņas kakla muguras daļas, izzuda pavisam…jel mirkli kavējies…
Naksnīgā laternas gaisma cauri dzeltenajam biezo aizskaru imitējošam pledam tumsā sapludināja viņu stāvus kopā un lika ienirt istabas dzelmē tā, ka liekas acis nespētu atšķirt viņus vienu no otra…
Kā plēsoņa, noskatot savu upuri, viņa acu skatiens mierīgi pārslīdēja pāri viņas auguma sievišķīgajām līnijām, un, lai gan iekšēji viņa sirds radītie sitieni, kas ar katru sekundi pieņēmās spēkā, lika viņa ķermenim rauties uz priekšu, ar sakostiem zobiem viņš turēja sevi nostāk, tuvojoties pa milimetram arvien tuvāk un tuvāk un nostiepdams abu nervus stīgu spiegrumā, līdz gaisam starp viņiem vairs nebija vietas, un bikli viņai pieskārās…
Viņa pirksti, ak šie pirksti!, kas likās vienmēr zinām kad, kur un cik daudz, lēnām ar apļveida līnijām slīdēja pār viņas gurniem, viņas dibenam, izbaudot katru centimetru, katru sprīdi no viņas auguma, un nekautrēdamies ik pa brīdim nerātni aizslīdēja aiz svārku malas… “Zemāk!” – ievaidējās viņas augums, bet viņa rokas šim saucienam neatbildēja, lēnām turpinot vīties uz augšu, uz viņas krūtīm, kur viņasprāt viens pieskāriens varētu izlaizt brīvībā nevaldāmas, strauju elpas vilcienu pavadītas alkas pēc kkā vairāk – viņa ķermeņa, šeit, tūlīt un tagad!!!
Un tieši tajā mirklī, kad viņa, saglabājot pēdējās kontrolētās apziņas paliekas, svēti bija nosolījusies sev turēties, ļaut šīm sajūtām plosīt viņu no iekšpuses vienalga, cik grūti nebūtu izturams, bet baudīt, baudīt, kā dzīva uguns viņas kaklam uzšļācās viņa elpa pavadīta ar praktiski nemanāmu lūpu pieskarienu.
“Ak Dievs…” – bija doma, kas pēkšni modās viņas prātā un ar nelielu kunkstienu klusām izdzisa uz lūpām…un, ja viņa spēcīgās rokas nebūtu turējušas jo cieši, iespējams, ka viņa būtu ļāvusies pēkšņam vājumam kājās un ieslīgusi gultā – fantāzijās un sapņos, kuras jau labu laiku naktīs padarīja viņu traku!
Nespēdama izturēt, viņas roka lēnām ieslīdēja viņa matos, ievijās tajos, un, cieši satverot viņa galvu, lēnām virzīja to un lika viņa lūpām virzīties lejup pa viņas kaklu. Ārprāts! Viņa jau gribēja balsī bļaut un saprata, ka ir norāvusies no šīs saites, pie kuras pati sevi bija piesējusi…
Negribēdama, lai viņš apstājas, bet tajā pašā laikā meklēdama veldzi, kas apdzēstu krūtīs briestošās liesmas, viņas trīcošās rokas sāka skriet pa viņa kājām, daudz nepiedomājot par liegiem pieskāriem, grābjot un grābjot pēc kkā, kas jau pēc mirkļa būs viņā… vēlme pēc otra bija pārņēmusi viņas prātu, brīžiem neļaujot saprast, ko viņa dara vai kas būtu mirklim atbilstošs, atstājot nevaldāmo kāri izbaudīt viņa augumu mirklim, kad viņu kailie ķermeņi būs pieglaudušies viens otram un viņas kājas apvijušās ap viņa gurniem, velkot viņu arvien tuvāk sev.
Divbalsīgās elsošanas klusumu pārtrauca paskaļš viņas svārku rāvējslēdzēja tirkšķis!
Atvieglojumu nesošs adrenalīns lika atbrīvoties no šī nevajadzīgā apģērba gabala pēc iespējas ātrāk, un ar nodomu neuzvilktā apakšveļa viņas atvilktnē viņiem abiem ietaupīja pāris sekundes, kas nu jau likās velkamies veselu mūžību…
Līdz sarkankvēlēi nokaitētas lūpas pieklupa pie otrām, tās koda lieliem kumosiem kā nežēlīgi izsalkuši, nepabarojami vilki, tās gribēja vēl un vēl, arvien vairāk tur un te… ar pēdējo elpas vilcienu cieši piespiestas otra ķermenim, nevēlēdamies atrauties, kamēr brīdī, kad nevaldāmās kaisles bangas jau sitās pret ķermeņa akmeņiem, atgāzt galvu un ļauties svaigam elpas malkam…
Viņa skūpsti lija pār viņas augumu kā pavasarīgs lietus, to lāses nepalaižot garām ne rieviņu, ne paugururiņu, ietekot visur! Tie lika viņai nedaudz iesmieties, kad kopā ar deguna vieglo gaisa plūsmu tie slīdēji pāri viņas samtainajam dibenam un gurniem, un no baudas aizturēt elpu, kad tie tik maigi kutināja viņas krūšu galus un nelielās, viņa vieglo kodienu radītās sāpes tajos deva signālus par tuvojošos spēcīgu orgasmu, kas kā liela silta tumsa gāzās pār viņas ķermeni, pārņemdams savā varā un liekot ar nagiem ieķerties viņa mugurā… viņa zināja, uz kurieni viņš dodas, nemaz necensdamās viņu apturēt, un jau pēc mirkļa viņa mēle kā tāda neliela silta straume pārtecēja pāri viņas saldajam izcilnim starp kājām! Vietai, pie kuras viņš ne tikai lika viņas augumam locīties kā kokam baudas vējos un viņas balsij ar neapturamu spēku lauzties laukā no krūtīm
, vietai, kurai viņš pieskārās visuzmanīgāk un vismaigāk…
Tas nebija ilgi jāgaida… milzīgs elektrisks lādiņš izskrēja cauri viņas ķermenim, kas likās raujam to gabalos, un, viņas elsu un kunkstu pavadīts, neprātīgi lēkāja no vienas šūnas uz otru! Augums neprātā stiepās, elpa aizsitās un atkal atguva balss spēku… Nē, lūdzu, kaut mirkli vēl un vēl un vēl… šī sajūta viņu vnk padarīja nekontrolējami traku…

Savu maigo lūpu skūpstu pavadīts, viņš lēnām pacēlās līdz viņas sejai un, ieskatoties viņas dziļajās acīs, padevīgi ļāva viņas kājām apvīties sev ap gurniem…beidzot ļāvās tikt iegūts…
Viņu augumi saplūda kopā! Tie savijās kā vīteņa zari ar koka stumbru, neatšķetināmi, neatraujami, negribēdami viens otru palaist vaļā…vienmērīgā ritmā bauda abu ausīs dunēja kā bungu sitieni, tika aizmirsts par laiku un vietu, jo vissvarīgākais bija šeit – viņu rokās…

emo_kiss

Patstāvīgā saite 1 komentārs

:un tomēr…

novembris 11, 2009 at 09:39 (visskaskopaametams)

…es zinu – kāds šo ar zirnekļu tīkliem aizaugušo blogu vēl skatās un lasa! :)
diemžēl tā nāves cēlonis ir mana pārāk lielā apsēstība ar draugiem.lv d-grāmatu, un tās visu kontentu ar kontrol c – kontrol v es kkā nevēlos pārnest uz šejieni! :(

Patstāvīgā saite 2 komentāri

Love is in the air…

februāris 10, 2009 at 20:12 (man ir sirds!)

es atziistos – es esmu romantikjis! :) un lai arii visus gadus liidz shim (kopaa varu skaitiit kaadus 6 gab, kopsh dienas, kad sapratu, ka uz shiis pasaules ir tik skaistas un apburoshas buutnes kaa meitenes :) ) man veel nav bijusi taa iespeeja 14. februaari jeb Sveetaa Valentiina dienu pavadiit kopaa ar man miilju un tuvu cilveeku, kas tomeer man nav liedzis sho dienu padariit jauku un miilju prieksh citiem! un no katra man ir atleecis kaads mazuminjsh miiljuma pasham sev…
shogad ir nu taa reize, kad varam izpausties no visas sirds, nedomaajot par to, cikos mees buusim maajaas un cikos naakoshajaa riitaa ir jaaceljaas, lai nenokaveetu darbu! un nav nekur teikts, ka puisis vai meitene nevar saakt kurinaat miilas uguntinju jau 5dienas vakaraa, padarot visu nedeeljas nogali par neaizmirstamaam ~48 stundaam savai otrajai pusiitei! :)

paaris dienas atpakalj mani krietni paardomu virpuljos aizraava viens shiten te raksts “Kas jādara Valentīndienā?” , kas pamataa bija teemeets uz stipraa dzimuma pusi! interesanti, ka pats autors arii ir viirietis, bet shoreizi shii pasha rakstiitaa pamaaciiba gan uz vinju neattiecas, bet gan driizaak tas bija no vinja puses – sava Valentiindienas plaana publiceeshana ar noluuku dot padomu un nomierinaat to sabiedriibas viirieshu dalju, kas jau pamazaam kriit izmisumaa, jo saprot, ka pulkstenis tikshkj un sestdiena driiz klauvees pie durviim!

bet shii raksta galvenaa doma nav par to…
viirieshiem bargs vaards tika teikts, tagad shis tas muusu daaamaam! :)

Padomi, idejas un maajieni, ko dariit meiteneem Sv. Valentiina dienaa!

1. Sagatavojieties!
Lai kosmeetika, ziida zekjes un erotiska velja paliek juusu zinjaa, bet, ieprieksh praatojot par sho dienu, iedomaajieties, ka jums un arii juusu miiljotajam viirietim neizskaidrojamas sakriitiibas deelj ir gaidaama dzimshanas diena! Kas buutiibaa noziimee – maza knjudeeshana veederaa, ko gan vinjsh man uzdaavinaas, iepriecinaas, kaa samiiljos un sabuchos, un mazliet raizhu, ko gan vinjam uzdaavinaat un ar ko iepriecinaat! :)
neatstaajiet sho dienu novaartaa pat, ja juusu miiljotajam pat roka neceljas liidz tuvaakajai bodei peec shampja aizskriet! :) gan jau pats sapratiis, ka vainiigs, un nosarks…
2. Nolaidieties uz zemes!
Piedodiet, bet attieksme “Esesmumeiteneunpuisimlidzmaniimparozhukaisiituceljujaaatnaak!” nederees! Teelaini izsakoties, jums pashaam ir jaanokaisa tacinja liidz tuvaakajai alejai, kur vinjsh rozhu un amoru klusaas kjikjinaashanas ieskauts juus jau sagaidiis! Miilestiiba ir egoisma speele, kuraa katrs veelas ieguut sev lielaaku kumosu, bet nedriikst aizmirst nogriezt gabalinjuu tortes un pasniegt to otram! :)
3. Nepaarspiileejiet!
Tas gan vairaak attiecinaams uz puikaam, kas meedz iztriekt kaudzi naudas, lai jums nopirktu mazu maziitinju pliisha laaciiti ar D&G ziimolu uz dibena! :D Pat visnieciigaakaa daavaninja, kas atraisa pareizaas emocijas, atminjas vai asocieejas otram cilveekam ar kko buus daudz daudz miiljaaka par platiina gredzeniem, kas noklaati ar Swarowski kristaaliem, uz kura katras shkjautnes iegraveets miiljotaa vaards! Visdriizaak vinjam buus kauns taadu likt pirkstaa, nekaa tureet kko mazu un miilju pie sirds!
4. Pielietojiet fantaaziju!
O, jaa! Sho lietu nedriikst atstaat nebaltaam dienaam! :) Rocieties taas taalaakajos nostuuros un lieciet uz galda, un turiet pa rokai….Grieziet sirsninjas no papiira visu dienu un peec pameegjiniet taas apliimeet ar sarkanaam puukaam! Ielavieties vinja istabaa vai dziivoklii (diezgan tricky, bet nav neizdaraams), izliimeejiet taas ar maziem liimpapiiriishiem, uz kura ir uzrakstiits kkas no sirds un miiljsh! Aizvediet uz slidotavu uz mazliet patiiksminaties kaa vinjsh steberee pa ledu ar lielu iespeejamiibu atstaat uz taa “bieti” (liels splash! liidziigs asins plankums, kas rodas degunam lielaa aatrumaa atsitoties pret ledu), bet tad panjemiet pie rokas, kas ne tikai liks vinjam justies droshaak juusu klaatbuutnee, bet arii juus pashas paglaabsieties no nokrishanas! :) U.d.c. labas idejas…padomaajiet!
5. Lieciet lietaa savu dabas doto viltiibu!
Jums, meiteneem, piemiit vienreizeeja speeja izvilkt no mums jebkuru siikumu, visilgaak glabaato nosleepumu vai pat atziities siikos melos! Tad shii ir taa reize, kad laiks to izmantot apzinaati savtiigos noluukos! Truukst ideju? Vai aptruukushies speeki jaunam fantaazijas lidojumam? We got a solution for u…
Taa pavisam nemanot izvelciet savu puiku laukaa pastaigaaties, sakot – pa veikaliem! (vispaar mazliet unreal, jo puikam uzreiz pirmaa doma buus, ka jums atkal kkas iekaarojies un nav naudas :) ) vai, kad esat pie vinja, nemanot iepiniet sarunaa, bet tikai nemanot, shaadus taadus jautaajumus, kas vinjam patiik, ko vinjsh veeleetos, vai arii, kas ir taads, peec kaa alkst vinja sirds jau ilgu laiku! :) nedriikst paarlieku aizrauties, vajag tikpat nemanaami paariet uz citu teemu vai uz to pashu par ko runaajaat…
nu, re! un dienas vai vakara beigaas jums buus taads saraksts, ka nevareesiet pat izveeleeties, no kura gala saakt! :)
6. Metiet bailes pie malas!
Es neteiktu, ka shii buutu iisti pirmaa reize, kad kopaa izmeegjinaat kaa ir noleekt ar gumiju vai ar izpletni, bet….Nevajag baidiities kko dariit, vai kko plaanot ar sinhronu atbalsi sev galvaa – a, ja nu vinjam nepatiks?
bullshit! kaa vienam no puiku klana, es varu atziities – daamas, viss, ko tajaa dienaa meitene buutu sagatavojusi, man sagaadaas neizsakaamu prieku ar lielu devu siltuma un miiljuma sajuutas! :) protams, sapraata robezhaas…
kaa arii, luudzu, turaties pa gabalu no domas – vai tas viss vispaar ir taa veerts? kaada jeega to dariit?
bet vai tad mees neesam taa veerti?
tad es varu uzdot liidzveertiigi muljkjiigu jautaajumu – vai ir veerts kko eest, ja taapat tas viss……iznaaks laukaa!? nu, juus domu saprataat…
7. Savaldieties!
14. februaara riitaa juus atverat vienu aci un ieraugat, ka pie juusu gultas staav viens pat noskuuties nepaspeejis teevainis ar rozi zobos un diezgan notashkjitaa priekshautaa! Lai arii kaa negribaas celties, bet tomeer juus norijat to riita smagumu un dodaties vinjam liidz uz virtuvi, ljaujoties, lai vinjsh velk juus aiz rokas kaa mazs beerns, kas censhaas maatei paraadiit kko vinjapraat unikaalu un neredzeetu! Virtuvee juus sagaida diezgan gliiti klaats brokastu galds ar olu kulteni, ar pashceptaam vafeleem sirsninju formaa ar pashtaisiitu putukreejumu un zemeneem, un stipra riita kafija, un nezinaamas izcelsmes sazin veel kas!
bet, pliiiiz, aiztaupat visu, kas ir uz meeles, kad ieraugaat kaadaa staavoklii ir pliits, juusu jaunaa teflona pannaa, tilla aizkari un griesti kreisajaa virtuves stuurii, kur arii kkas ir traapiits…jo tomeer tas viss tika dariits deelj jums, pat, ja shis tas ir aizgaajis greizi! :)
8………..
Vienalga, ko juus arii nedariitu tajaa dienaa un kur jums taa diena saakas vai beidzas, neaizmirstiet tos mazos, banaalos triis miiljos vaardinjus! :) vai juus seezhat juuras malaa, verojot saulrietu, spiezhoties viens otram klaat, jo februaarii tomeer ir mazliet auksts, vai guljat maajaas siltumaa uz diivaana un paarcilaajat juusu kopbildes, kaveejoties atminjaas, pieglauzhaties vinjam klaat un iechukstat ausii: “Es…Tevi….miilu!”
jo ne tikai jums ir to tik patiimaki dzirdeet…

nu jau ilgi paziistot daudz un dazhaadus cilveekus, kas miil, bet ieniist sho dienu, un cilveekus, kas veel nezina kaa miileet, bet vienalga ieniist sho dienu, es varu vinjiem tik atbildeet: “Bet vismaz taa ir viena diena gadaa, kad arii, esot vienam pasham, es juutos miileets!”

Patstāvīgā saite 4 komentāri

can u sweep it? :)

februāris 4, 2009 at 16:52 (visskaskopaametams)

oki…
nu jau labu laiku esot ieksh un ap pasaules MMORPG (massive multiplayer online role playing games) izvirtiibaam un redzot, kaadi interneta resursi, staavoklji sabiedriibaa un cilveeka smadzenju shuunas tam visam tiek veltiitas, pamazaam, tev pasham nemanot, tas kljuust par normaalu un vispaarpienjemtu lietu shajaa trakajaa pasaulee! briinumam nemaz nav pamata, ja kaads speeleetaajs pavada online diennakti vai vairaak, lai tikai dabuutu World of Warcraft Achievment system 10 punktus! :)
bet shodien, klejojot pa interneta aareem uzduuros pavisam nejaushai lapai, no kuras man iestaajaas mazliet shoks…

es veel saprastu rangu un reitingu sisteemu ievieshanu milziigajos online pasaules monstros kaa World of Warcraft, Everquest, Lineage, Guild Wars, MU Online, EvE Online, u.d.c. bet, kaada sunja peec, ir vajadziigs kkas taads Windows Minesweeper`am?! :D
bet, uzmetot aci rezultaatiem, var maniit, ka ne viens vien kaartiigs woweris nobaaleetu to dzheku priekshaa! Jo, manaa izpratnee, lai izietu Expert 38 sekundees ir jaabuut smagam krampim ne tikai pirkstos, spiezhot peedeejo dziiviibu aaraa no peles, bet arii praataa!

protams, pasaules “Best ever” sarakstaa bez vismaz viena letinja neiztikt – 187.vietaa! :) yeah! par lielu Latviju!
gruuti gan atshifreet vinja vaardu, bet uzvaards gan nepaarprotami latvisks!
ja ir interese, varat pashi iechekot, kas un kaa tur daraas!

Planet Minesweeper

Patstāvīgā saite 2 komentāri

mana pilseeta

februāris 1, 2009 at 14:41 (man ir sirds!)

Manā pilsētā pēc pusnakts klusums valda,
Nav vairs neviena, troksnis noklusis,
Zuduši sapņi uz pelēkā galda,
Nedzīst kā līdz šim sadzijis viss

Manās pilsētas ielās pelēks sētnieks valda,
Ar pelēku ķerru apkārt maldās, trin,
Un savāc to, kas kritis no galda,
To, kas nozudis, kam vairs nepiedzimt

Manā pilsētā līst pat saulainā dienā,
Viegli sitot uz skārda palodzes,
Tagad sapņi – mūsu, mēs saplūdām vienā
Tu aizgāji karā, bet paliku es…

/Gleiz/

Patstāvīgā saite 2 komentāri

bb Crystal! i will miss ya`!

janvāris 31, 2009 at 14:45 (digital_stuff)

par lielu saruugtinaaju peec jaunaa World of Warcraft patch 3.0.8. uzstaadiishanas man nobruka jau ljoti pierastais Crystal UI :(

nekas cits neatlika kaa paraknjaaties ieksh WoWInterface un atrast kko sirdij piemeerotu. :)
nez kaapeec, bet kkaa pieduura man Evolution UI, kuram saliidzinaajumaa ar Crystal, ir daudz vienkaarshaaks edit/bar mode. Lieki nervus nezaudeejot, peec 10 min, viss bija gatavs darbam. :)

probleemas radaas ar exp bar, kam peec default nebija ieraadiita vieta un kuru naacaas manuaali kkur iebiidiit! kaa arii saakuma opciju konfigureeshanas procesa laikaa pilniibaa pazuda kursors ne tikai WoW, bet arii Windows videe! :D restarts dziedee visas reetas! aamen!
bet pagaidaam veel slodzes tests nav veikts, jo ik pa laikam uzpeld kaads hidden add-ons, par kura esamiibu var maniit tikai peec log-in saraksta, kaa arii ir manaama maza nesakritiiba ar QHelper un Minimap!
shaajaa UI ir diezgan origjinaali ieshuuta World Map! kko taadu veel liidz shim nebiju redzeejis! :)

eh, tagad ceriiba par 76 lvl shodien mazliet jaaatliek, jo adaptaacijas procesam ir jaavelta kaads laicinjsh…

Patstāvīgā saite 2 komentāri

smells like Dior!

janvāris 29, 2009 at 19:43 (i doesn`t understanding :D)

kaarteejo reizi tuliit jau peec plkst 17:00 izejot pa sava shtaaba durviim, es tieku nemanaami ierauts darba cilveeku straumee kas kaa melna upe sliid paari Liivu laukumam un pie milzu akmens Briiviibas piemineklja izskataa pashkjiist uz visaam puseem…
es jau biju to ieveerojis arii agraak, pateicoties muusu darbinieku kolektiivaa esoshajam dailjaa dzimuma paarstaavju iipatsvaram, bet shodien tas man naasiis iecirtiis it sevishkji!
iznaacis kaapnjutelpaa, es peekshnji tiku pakljauts tik speeciigam, bet patiikamam aromaatam, kas likaas pluustam no visaam shkjirbaam un atveetajaam kabinetu durviim, un bez maz vai vareeja redzeet gaisaa, kaa katrs pirms tam ierastais svaigaa gaisa atoms bija peekshnji kljuvis pukjaini rozaa ar Gucci brendu uz saaniem! : )
taa uz shii maakonja spilvena noplaneejot liidz paraades durviim, es pat nespeeju ne bilst muusu miiljajam apsargam sirsniigu “Ataa!”, kaa no jauna tiku ierauts visos Pariizes smarzhu veikalu aromaatos, kas, radiidami eiforijai liidziigu efektu, mani, ar rokaam un kaajaam meetaajoties pa gaisu, bija aiznesis liidz pat tam pasham britu tuuristu iecieniitajam piemineklim…

Dievs pasarg`, miiljaas daamas, kaapeec jums ir jaasmarzhinaas ejot prom no darba?! : )
no riita chik uz kakla, chik aiz auss un viss! bet nu ne jau dienas beigaas…
atklaati sakot, par sho esmu praatojis pietiekoshi ilgu laiku, bet taa arii taa apgaismiiba nav naakusi paar mani!
jaa, mees par juusu smarzhaam esam sajuusmaa (protams, ne mirklii, kad mums par taam ir jaamaksaa (giggle)) un nav nekaa jaukaaka, kaa no riitiem peec skaniiga “Labriit!” ievilkt naasiis tos ziedosho dvesmu, kas palikusi aiz jums, bet dazhkaart ir mazliet par daudz…
juus, redzeesiet, vienreiz viens brashs macho uz ielas nogjiibs kaa ar hloroformu elpinaats! : )

black_flower

Patstāvīgā saite 3 komentāri