([stiklšķiedras sirds])

:vasaras prieki

Marts 30, 2010 at 08:42 (man ir sirds!)

Ļoti iespējams tāpēc, ka dzīvoju Ozolniekos un katras vasaras darba dienas vakars un siltākajās dienās arī rīts, man asociējās ar plikņu kalniem, kas, izmetušies, kā nu kurš mācēdams, lēnām sūt lielā dīķa teritorijā, bet man ir radusies neliela orientēta antipātija pret vasaru kā tādu…
Nav noslēpums, ka Ozolnieku dīķis, tādu pašu popularitāti ir izpelnījies mūsu nelielais paugurs ziemas mēnešos, ir viens no tiem retajiem objektiem, kas kā magnēts pievelk blakus pagastu un pilsētu iedzīvotājus. Tie plūst bariem, tie izsprāgst no pārpildītajiem vilcienu vagoniem un autobusiem kā tāds bišu spiets un nesās uz vienu vienīgu mērķi, pa ceļam jau raujot nost niecīgos apģērbu gabalus un pūšot gaisu gumijas riņķos.
Man jau nebūtu nekas pret to, bet pēc nogurdinošas darba dienas, attopoties šīs straumes vidū, es vnk sajūtos morāli apdraudēts. Tur ir veči ar alus vēderiem, kas atgādina 9. mēnesī esošas sievietes, kas gaida trīņus, tur ir sīkie, kas kārna, kur pagadās un viņu māmiņas, kuras nez kāpēc ir sajūsmā, kad viņu bēbis prasās cisu cisu. Tur ir iereibušu jauniešu bari, kas tēlo baigos varoņus turpat netālu nogūlušos pāris topless cacu priekšā, un vecas ķotkas, kas…. nu labi, netraumēšu auditoriju! :D Un viņi ir visur – ūdenī, zālē, starp krūmiem un pat uz gājēju celiņa!
Izkāpjot no vilciena, es vnk esmu spiests meklēt mierīgu apkārtceļu, jo, lai tiktu tam visam cauri nepamanīts, man vislabāk būtu izģērbties līdz ūziņām un pārmest dvieli pār pleciem. Mani nopēta no galvas līdz kājām, ar domām nomētā – tjipa, kas tu te tāds pilnā prikidā, te ir atpūtnieku zona! Aaaaaarrrrgggghhhh!
Pat naktīs tu nevari aizvest meiteni romantiskā pastaigā ap ezeru, jo attiecīgais kontingents ir nomainījies uz golfu un opeļu īpašniekiem (kāds būmeris arī pa vidam patrāpās), kuri iebūvētos rādžiņos uzlikuši tuc tuc tādā riebīgā skaļumā, ka liekas logi tūlīt no čerkstoņas saplaisās, un nez kāpēc sev ir iestāstījuši, ka ir paši krutākie čaļi pagastā un saimnieki uz šīs pasaules…

Domas par vasaras tuvošanos man jau tagad uzdzen aukstas tirpas, kad atkal vajadzēs šim visam iet cauri!
Oki, es varētu iztikt bez tā pastaigām gar ezeru, noaujot apavus un ar basām kājām bradājot pa ūdeni un pēc tam tās nosusināt zālē, ļaujot zāles stiebriem lēnām slīdēt tev cauri pirkstiem (pēdējā laikā palicis nedaudz bīstams pasākums ar paaugstinātu risku sagriezt kājas); man nav ne mazākās vēlmes peldēties tajā “dzeltenajā” ūdenī vai arī cept gaļu ezera malā… bet, lūdzu, liekat man svētu mieru, kad es mēroju savu ceļu līdz mājām no darba! Ja ne, tad iemācīšos kādu triku un pārcelšu to dīķi nafig uz Jelgavas centru!!!

Bet tā, viss pārējais ir Ok! :)
Dažkārt gan tie skolnieki vasaras naktīs sit pa nerviem ar savām pagalma/zemlogu aktivitātēm, kāds nejauši iemaldījies irsis dod tādu enerģijas pieplūdumu vienā acumirklī un mega gandarījumu, kad tas ticis izsmērēts pa sienām, bet krītošo zvaigžņu nakts augusta sākumā ir vnk dievīga…