mana pilseeta

Februāris 1, 2009 at 14:41 (man ir sirds!)

Manā pilsētā pēc pusnakts klusums valda,
Nav vairs neviena, troksnis noklusis,
Zuduši sapņi uz pelēkā galda,
Nedzīst kā līdz šim sadzijis viss

Manās pilsētas ielās pelēks sētnieks valda,
Ar pelēku ķerru apkārt maldās, trin,
Un savāc to, kas kritis no galda,
To, kas nozudis, kam vairs nepiedzimt

Manā pilsētā līst pat saulainā dienā,
Viegli sitot uz skārda palodzes,
Tagad sapņi – mūsu, mēs saplūdām vienā
Tu aizgāji karā, bet paliku es…

/Gleiz/

2 komentāri

  1. agime teica,

    Februāris 2, 2009 plkst. 08:09

    nedauc skumji.
    bilde laba!

  2. Kāposts teica,

    Februāris 2, 2009 plkst. 11:57

    “Mana pilsētā līst pat saulainā dienā,” – pirmais vārds “mana” tā arī domāts, nevis “manā”, tipa nav kļūda? :)

    Vari arī šo komentu izdzēst ;)

    Bet citādi dzejolīts savdabīgs, jāpārlasa vairākas reizes, lai iedabūtu starp smadzenes rievām :D

Atstāj atbildi

Fill in your details below or click an icon to log in:

Gravatar
WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. ( Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. ( Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. ( Log Out / Mainīt )

Atcelt

Connecting to %s

Follow

Get every new post delivered to your Inbox.